Blog Layout

Kā atšķiras jurists no advokāta?

2024. gada 14. februāris

Vairāki klienti man ir uzdevuši jautājumu – kā atšķiras jurists no advokāta un kāpēc pārstāvībai tiesā izvēlēties advokātu, ja praksē juristu pakalpojumi mēdz būt salīdzinoši lētāki.


  • Pirmkārt, ir jāsaprot, ka absolūti visi advokāti ir arī juristi, bet ne visi juristi ir advokāti. Par juristiem sevi mēdz uzskatīt arī juridiskās fakultātes studenti, taču advokātiem minimālās izglītības prasības ir otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība tiesību zinātnēs ar jurista profesionālo kvalifikāciju, kā arī maģistra grāds tiesību zinātnē.


  • Juristi var būt gan pilsoņi, gan nepilsoņi, bet advokāta statusa iegūšanai Latvijas pilsonība ir obligāta.


  • Juristiem reputācija nav svarīga, bet advokāta statusa iegūšanai nevainojama reputācija ir obligāts priekšnosacījums.


  • Jurists var būt arī students, bet advokāta statusa iegūšanai minimālais vecums ir 25 gadi.


  • Jurists var nezināt latviešu valodu, bet advokātam latviešu valoda ir jāzina augstākajā līmenī.


  • Jurists var būt vispār bez darba pieredzes, bet advokātam ir jābūt vismaz trīs gadu pieredzei tiesneša amatā, piecu gadu pieredzei prokurora, zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta notāra vai advokāta palīga amatā, vai vismaz septiņu gadu pieredzei augstskolas pasniedzēja vai citā juridiskās specialitātes amatā (pēc jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanas).


  • Juristam nav jākārto eksāmeni, bet advokāta statusa iegūšanai ir nepieciešams kārtot sarežģītu advokāta kvalifikācijas eksāmenu.


  • Par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas, pret kurām ir pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu. Attiecībā uz juristiem šādu ierobežojumu nav, līdz ar to par juristiem sevi mēdz saukt gan bijušie cietumnieki, gan uzturlīdzekļu nemaksātāji.


  • Likumdošana neierobežo tiesībsargājošo iestāžu iejaukšanos juristu darbībā, bet attiecībā uz advokātiem, valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē advokātu neatkarība, un ir aizliegts iejaukties advokātu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus.

  • Ir aizliegts pieprasīt no advokātiem ziņas un paskaidrojumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību, savukārt attiecībā uz juristiem, šādas privilēģijas nepastāv. Tātad, ja klientu pārstāv advokāts, tad klienta sniegtā informācija ir drošībā, bet jurists to garantēt nevar.

  • Ir aizliegts kontrolēt pasta, telegrāfa korespondenci un dokumentus, kurus advokāti saņēmuši vai sastādījuši, sniedzot juridisko palīdzību, izdarīt to apskati un izņemšanu, kā arī veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus. Ir aizliegts kontrolēt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā. Tātad komunikācija (sarunas un sarakste) ar advokātu ir droša, bet jurists šādu drošību garantēt nevar.

  • Ir aizliegts pieprasīt no klientiem ziņas par advokātu sniegtās palīdzības faktu un tās saturu, bet šāds aizliegums nav spēkā attiecībā pret juristu klientiem.

  • Ir aizliegts pakļaut advokātus (bet ne juristus) jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu klientiem saskaņā ar likumu.

  • Ir aizliegts saukt advokātus pie jebkura veida atbildības par rakstveida vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, godprātīgi pildot savus profesionālos pienākumus. Attiecībā uz juristiem, šādu izņēmumu nav.

  • Advokāts ir tiesīgs uz ordera pamata vākt pierādījumus, arī pieprasot visus juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām iestādēm, kurām likumā noteiktajā
    kārtībā un gadījumos ir jāizsniedz šie dokumenti. Juristiem šādu iespēju nav.

  • Zvērinātam advokātam atšķirībā no juristiem ir saistošs Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas ētikas kodekss. Advokāti par savu darbību ir disciplināri un materiāli atbildīgi. Tātad klientam, izvēloties advokāta, nevis jurista pakalpojumus, ir garantija, ka advokāts nerīkosies neētiski, tiesvedības ietvaros nepāries otrā pusē, kā arī neizpaudīs klienta noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc lietas pabeigšanas.

  • Piedāvāt advokāta palīdzību lietu vešanai tiesās, kā arī reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi. Tātad, ja jūs redzat, ka kāds jurists, kurš nav advokāts, reklamē palīdzību lietu vešanai tiesās, tad šī persona jau pārkāpj likumu un nez vai būs labākais klienta likumisko interešu aizstāvis.

  • Civillietās uzvarētājs no zaudētāja var piedzīt izdevumus advokāta palīdzības samaksai, savukārt juristam samaksātos izdevumus piedzīt nav iespējams.

  • Trešajā (kasācijas) instancē tiesā fizisko un juridisko personu intereses varēs pārstāvēt tikai advokāti, juristiem to liedz likums.

  • Lai klienta intereses tiesā pārstāvētu advokāts, pietiks ar parastu pilnvaru, taču ja pārstāvis būs jurists, tad klientam nāksies tērēt laiku un naudu notariālas pilnvaras sagatavošanai.
Par būtisku pārkāpumu simbolisks sods jeb ko darīt no AS “4finance” alkatības cietušajiem patērētāji
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 6. marts
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. februāris
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 20. decembrī ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, vēlējos ar Jums padalīties.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Latvijā nereti mēdz būt situācijas, ka uz īpašniekam piederošas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes, atrodas tam pašam īpašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas ēkas vai būves.
Mākslīgā intelekta attīstības likums
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. janvāris
Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām
Kriptovalūta un nodokļi
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 19. novembris
Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās liela daļa kriptovalūtas (it sevišķi Bitcoin) vērtība “uzlidoja debesīs”, sasniedzot vēsturiski jaunus rekordus. Pēc šādām ziņām par kriptovalūta sāka interesēties pat tie, kas pirms tam bija skeptiski noskaņoti pret šo ieguldījuma veidu. Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kādi nodokļi ir jāmaksā no darījumiem ar kriptovalūtu?
Par advokāta saziņas neaizskaramību
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 15. novembris
Šī gada 26. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) pasludināja spriedumu lietā Nr. C-432/23 F SCS un Ordre des avocats du barreau de Luxembourg pret Administration des contributions directes (“Spriedums”), kas skar nozīmīgus jautājumus par advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzību Eiropas Savienības tiesību kontekstā.
Vai VID prasības ir pamatotas
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 14. oktobris
Ņemot vērā mūsu biroja specializāciju nodokļu tiesībās, pie manis pēdējo nedēļu laikā ir vērsušies daudzi klienti, jo no VID ir saņēmuši šāda satura vēstules: “Sveicināti! Aicinām Jūs izvērtēt, vai esat pilnā apmērā deklarējis(-usi) visus ienākumus par 2022. un 2023. gadu.
Juridisko personu maksātnespējas nianses
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 20. septembris
Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.
Vairāk ziņu
Share by: