Mākslīgā intelekta attīstības likums
Lauris Klagišs • 2025. gada 9. janvāris
- Ministru kabinets ir nosūtījis Saeimai izskatīšanai Mākslīgā intelekta attīstības likumu (turpmāk – Likums).
- Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām, tādējādi:
1) apvienojot publiskā sektora, privātā sektora, kā arī augstskolu resursus, lai sekmētu savstarpējo partnerību un inovāciju ieviešanu un attīstību;
2) veicinot mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) iniciatīvu īstenošanu jomās ar augstu potenciālu atbilstoši nacionālajām interesēm;
3) sekmējot sabiedrības prasmes un vienlīdzīgu pieeju MI jomā;
4) nodrošinot, ka MI sistēmas tiek izmantotas ētiski, atbildīgi un droši, ievērojot cilvēka pamattiesības.
- Šis Likums nosaka arī jaunveidojamā nodibinājuma “Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs" (turpmāk – Centrs) mērķi, uzdevumus, organizatorisko struktūru un finansēšanas kārtību, lai uzlabotu sabiedrības labklājību un veicinātu ekonomisko izaugsmi, kā arī novērstu ar MI lietošanu saistītos riskus.
- Centra mērķis ir veicināt valsts konkurētspēju un sabiedrības labklājību, attīstot publiskā un privātā sektora partnerību MI jomā un veicinot sabiedrības iesaisti, sekmējot atbildīgu un uzticamu MI risinājumu izstrādi, pielietojumu un pārvaldību, nosakot un pārvaldot ar to lietošanu saistītos riskus, kā arī veicinot MI prasmju paaugstināšanu sabiedrībā un valsts pārvaldē.
- Centram plānoti šādi uzdevumi:
1) veicināt MI tehnoloģiju integrāciju publiskajā un privātajā sektorā, kā arī apzināt, izstrādāt un koordinēt projektus, tai skaitā veidojot nacionālās un starptautiskās partnerības un piesaistot finansējumu inovāciju projektu īstenošanai;
2) apzināt ar MI risinājumiem saistītos drošības riskus un veicināt spēju un pētniecības attīstību šajā jomā;
3) veicināt informētību un MI prasmju paaugstināšanu, tostarp saistībā ar mākslīgā intelekta lietošanu un risku pārvaldību;
4) sniegt konsultācijas, tai skaitā izstrādāt vadlīnijas publiskajam un privātajam sektoram MI jomā;
5) sagatavot priekšlikumus par Latvijas MI jomas attīstību, tai skaitā par riskiem, kas būtiski ierobežo personas cilvēktiesības, demokrātisko valsts iekārtu un sabiedrības drošību;
6) veicināt latviešu valodas ilgtspēju un kultūras datu iekļaušanu MI risinājumos un pielāgošanos tiem;
7) apzināt, veidot un organizēt datu kopas MI trenēšanai.
- Nav šaubu, ka MI progress un nozīme pēdējā gada laikā ir būtiski pieaugusi (piemēram, mūsu birojs mākslīgo intelektu izmanto gan apjomīgu līgumu analīzei, gan papildus argumentu meklēšanai dažādās tiesu lietās). Tomēr jācer, ka jaunveidojamais Latvijas Nacionālais MI centrs straujajai mākslīgā intelekta attīstībai neliks valsts iestādēm raksturīgus birokrātiskus šķēršļus.
Jau kādu laiku ir spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmumiem kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā.
Uzņēmējiem regulāri ir jāapkopo un Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz dažādas atskaites un cita veida informācija, kā arī pēc VID pieprasījuma jāsniedz gan detalizēti paskaidrojumi, gan līgumi, gan cita komercnoslēpumu saturoša informācija un dokumenti.
Ļoti interesantus secinājumus izdarījusi Administratīvā apgabaltiesa savā Rīgā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023. Konkrētajā lietā ir strīds par to, vai VID amatpersonas telefoniska konsultācija pieteicējai radīja aizsargājamu tiesisko paļāvību.
Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.
Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu un ienākumi apliekas ar nodokli
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 20. decembrī ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, vēlējos ar Jums padalīties.
Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas.
Latvijā nereti mēdz būt situācijas, ka uz īpašniekam piederošas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes, atrodas tam pašam īpašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas ēkas vai būves.
Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās liela daļa kriptovalūtas (it sevišķi Bitcoin) vērtība “uzlidoja debesīs”, sasniedzot vēsturiski jaunus rekordus.
Pēc šādām ziņām par kriptovalūta sāka interesēties pat tie, kas pirms tam bija skeptiski noskaņoti pret šo ieguldījuma veidu.
Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kādi nodokļi ir jāmaksā no darījumiem ar kriptovalūtu?