Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas, piemēram:
Tiesu izpildītājam nav iespējams vērst piedziņu uz kriptovalūtas īpašumā esošo kriptovalūta ne tikai tā iemesla dēļ, ka nav iespējams uzzināt, kurā no tūkstošiem kripto-biržu vai kriptomaciņu atrodas konkrētā kriptovalūta, bet arī tā iemesla dēļ, ka nav tiesiskā mehānisma šādas piedziņas vēršanai pret ārvalstīs esošām kriptovalūtas glabātuvēm. Kriptovalūtai centralizētas uzraudzības – kriptovalūtas glabājas decentralizētās blokķēdēs, un tiesu izpildītājs nevar pieprasīt bankai vai citai iestādei bloķēt aktīvus. Minētais ļauj kriptovalūtu izmantot, lai izvairītos no parādu piedziņas – piemēram, ja darbinieks ar darba devēju vienojas par algas izmaksu kriptovalūtā, tad tiesu izpildītājam tehniski nekādā veidā nebūs iespējams veikt piedziņu uz šādu darba algu.
Būtiska problēma ir arī mantojuma tiesībās – nav skaidri atrunāts, kā kriptovalūtas tiek iekļautas mantojumā, īpaši gadījumos, ja mantiniekiem nav piekļuves mirušās personas izmantotajām kriptovalūtu biržām vai kripto-maku privātajām atslēgām. Ja mantinieki nezina vai nevar atrast privāto atslēgu, kriptovalūtas zaudēšana ir neatgriezeniska. Turklāt kriptovalūtai nav centralizēta reģistra – tradicionālos finanšu līdzekļus var identificēt banku sistēmās, bet kriptovalūtas var palikt neatklātas, ja vien mantinieki par tām nezin.
Nodokļu piemērošana – lai gan VID ir izstrādātas vadlīnijas par kapitāla pieauguma nodokli no kriptovalūtu pārdošanas, kurās ir skaidrots, ka kapitāla pieauguma nodoklis (20 %) piemērojams peļņai no kriptovalūtu tirdzniecības, tomēr šajās vadlīnijās nav detalizētas regulācijas par citām situācijām, piemēram, staking atlīdzībām vai airdropiem. Tāpat likumdošana skaidri nenosaka, vai kriptovalūtas iegūšana ar mainošanu ir apliekama ar uzņēmumu vai privātpersonu nodokļiem. Turklāt likumdošanā nav skaidri noteikts, vai, piemēram, Bitcoin maiņa pret Ethereum jau apliekas ar nodokļiem, vai tikai brīdī, kad konvertē uz eiro.
Latvijas likumi nenosaka, vai darījumi un līgumi var būt izpildāmi tikai kriptovalūtā. Ja kāda puse nevēlas izpildīt līgumu, kas nosaka maksājumu Bitcoin vai citā kriptovalūtā, nav tiesu prakses, kas skaidri noteiktu, kā to izskatīt. Tāpat var būt konvertācijas problēmas – kriptovalūtu vērtība var strauji mainīties, kas var radīt juridiskus strīdus par līguma izpildes vērtību. Turklāt Latvijas tiesās nav precedentu, kas precizētu, kā tiesiski piemērot sankcijas par līguma neizpildi kriptovalūtā.
Darījumu atcelšana – tradicionālajās banku sistēmās var iesaldēt vai atcelt transakcijas, taču kriptovalūtu gadījumā nav mehānismu, kā anulēt kļūdainu maksājumu vai aizsargāt patērētāju pret krāpniecību. Turklāt Latvijā nav iestādes, kas uzraudzītu kriptovalūtu darījumus vai nodrošinātu palīdzību strīdu gadījumā.
Šīs nepilnības rada riskus un iespējas gan juridiskajā, gan finanšu jomā, tomēr, kaut arī Bitcoin tika radīts jau pirms 16 gadiem un kriptovalūtu nozares līderis Binance plāno uzsākt darbību Latvijā, tomēr Latvijas likumdošanā ne augstāk minētās, ne citas ar kriptovalūtām saistītās problēmas normatīvā līmenī, diemžēl, risinātas netiek.
SIA “Zvērināta advokāta
Laura Klagiša birojs”
PVN LV50203303171
Reģ.Nr.50203303171
Banka: AS Swedbank, HABALV22
Konta Nr.: LV04HABA0551050583408