Blog Layout

Tiesiskā regulējuma problemātika kriptovalūtu nozarē

Lauris Klagišs • 2025. gada 19. februāris

Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas, piemēram:


Tiesu izpildītājam nav iespējams vērst piedziņu uz kriptovalūtas īpašumā esošo kriptovalūta ne tikai tā iemesla dēļ, ka nav iespējams uzzināt, kurā no tūkstošiem kripto-biržu vai kriptomaciņu atrodas konkrētā kriptovalūta, bet arī tā iemesla dēļ, ka nav tiesiskā mehānisma šādas piedziņas vēršanai pret ārvalstīs esošām kriptovalūtas glabātuvēm. Kriptovalūtai centralizētas uzraudzības – kriptovalūtas glabājas decentralizētās blokķēdēs, un tiesu izpildītājs nevar pieprasīt bankai vai citai iestādei bloķēt aktīvus. Minētais ļauj kriptovalūtu izmantot, lai izvairītos no parādu piedziņas – piemēram, ja darbinieks ar darba devēju vienojas par algas izmaksu kriptovalūtā, tad tiesu izpildītājam tehniski nekādā veidā nebūs iespējams veikt piedziņu uz šādu darba algu.


Būtiska problēma ir arī mantojuma tiesībās – nav skaidri atrunāts, kā kriptovalūtas tiek iekļautas mantojumā, īpaši gadījumos, ja mantiniekiem nav piekļuves mirušās personas izmantotajām kriptovalūtu biržām vai kripto-maku privātajām atslēgām. Ja mantinieki nezina vai nevar atrast privāto atslēgu, kriptovalūtas zaudēšana ir neatgriezeniska. Turklāt kriptovalūtai nav centralizēta reģistra – tradicionālos finanšu līdzekļus var identificēt banku sistēmās, bet kriptovalūtas var palikt neatklātas, ja vien mantinieki par tām nezin.


Nodokļu piemērošana – lai gan VID ir izstrādātas vadlīnijas par kapitāla pieauguma nodokli no kriptovalūtu pārdošanas, kurās ir skaidrots, ka kapitāla pieauguma nodoklis (20 %) piemērojams peļņai no kriptovalūtu tirdzniecības, tomēr šajās vadlīnijās nav detalizētas regulācijas par citām situācijām, piemēram, staking atlīdzībām vai airdropiem. Tāpat likumdošana skaidri nenosaka, vai kriptovalūtas iegūšana ar mainošanu ir apliekama ar uzņēmumu vai privātpersonu nodokļiem. Turklāt likumdošanā nav skaidri noteikts, vai, piemēram, Bitcoin maiņa pret Ethereum jau apliekas ar nodokļiem, vai tikai brīdī, kad konvertē uz eiro.

 

Latvijas likumi nenosaka, vai darījumi un līgumi var būt izpildāmi tikai kriptovalūtā. Ja kāda puse nevēlas izpildīt līgumu, kas nosaka maksājumu Bitcoin vai citā kriptovalūtā, nav tiesu prakses, kas skaidri noteiktu, kā to izskatīt. Tāpat var būt konvertācijas problēmas – kriptovalūtu vērtība var strauji mainīties, kas var radīt juridiskus strīdus par līguma izpildes vērtību. Turklāt Latvijas tiesās nav precedentu, kas precizētu, kā tiesiski piemērot sankcijas par līguma neizpildi kriptovalūtā.


Darījumu atcelšana – tradicionālajās banku sistēmās var iesaldēt vai atcelt transakcijas, taču kriptovalūtu gadījumā nav mehānismu, kā anulēt kļūdainu maksājumu vai aizsargāt patērētāju pret krāpniecību. Turklāt Latvijā nav iestādes, kas uzraudzītu kriptovalūtu darījumus vai nodrošinātu palīdzību strīdu gadījumā.


Šīs nepilnības rada riskus un iespējas gan juridiskajā, gan finanšu jomā, tomēr, kaut arī Bitcoin tika radīts jau pirms 16 gadiem un kriptovalūtu nozares līderis Binance plāno uzsākt darbību Latvijā, tomēr Latvijas likumdošanā ne augstāk minētās, ne citas ar kriptovalūtām saistītās problēmas normatīvā līmenī, diemžēl, risinātas netiek.


Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu
Par būtisku pārkāpumu simbolisks sods jeb ko darīt no AS “4finance” alkatības cietušajiem patērētāji
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 6. marts
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. februāris
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 20. decembrī ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, vēlējos ar Jums padalīties.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Latvijā nereti mēdz būt situācijas, ka uz īpašniekam piederošas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes, atrodas tam pašam īpašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas ēkas vai būves.
Mākslīgā intelekta attīstības likums
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. janvāris
Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām
Kriptovalūta un nodokļi
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 19. novembris
Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās liela daļa kriptovalūtas (it sevišķi Bitcoin) vērtība “uzlidoja debesīs”, sasniedzot vēsturiski jaunus rekordus. Pēc šādām ziņām par kriptovalūta sāka interesēties pat tie, kas pirms tam bija skeptiski noskaņoti pret šo ieguldījuma veidu. Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kādi nodokļi ir jāmaksā no darījumiem ar kriptovalūtu?
Par advokāta saziņas neaizskaramību
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 15. novembris
Šī gada 26. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) pasludināja spriedumu lietā Nr. C-432/23 F SCS un Ordre des avocats du barreau de Luxembourg pret Administration des contributions directes (“Spriedums”), kas skar nozīmīgus jautājumus par advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzību Eiropas Savienības tiesību kontekstā.
Vai VID prasības ir pamatotas
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 14. oktobris
Ņemot vērā mūsu biroja specializāciju nodokļu tiesībās, pie manis pēdējo nedēļu laikā ir vērsušies daudzi klienti, jo no VID ir saņēmuši šāda satura vēstules: “Sveicināti! Aicinām Jūs izvērtēt, vai esat pilnā apmērā deklarējis(-usi) visus ienākumus par 2022. un 2023. gadu.
Juridisko personu maksātnespējas nianses
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 20. septembris
Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.
Vai jau šā gada rudenī ir gaidāms fizisko personu maksātnespējas vilnis
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 18. septembris
Pašlaik Civilprocesa likums nosaka, ka veicot ieturējumu no parādnieka darba samaksas, parādniekam ir jāsaglabā minimālā mēneša darba alga.
Vairāk ziņu
Share by: