Blog Layout

Videosižeta publiskošanas kā prettiesiskas datu apstrādes gadījuma vērtējums

Lauris Klagišs • 2025. gada 19. februāris

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 20. decembrī ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, vēlējos ar Jums padalīties.


Lietas būtība ir tāda, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) rīkoja sociālo kampaņu, kuras ietvaros vairākās interneta vietnēs izplatīja videosižetu, kas bija veidots kā patērētājiem adresēts vēstījums par dažādiem svarīgiem riskiem, ar kuriem var nākties saskarties patērētājiem, iegādājoties lietotu automašīnu.


Videosižetā patērētāji tika aicināti pārbaudīt pārdevēju identitāti un reputāciju, kā arī būt uzmanīgiem, jo negodīgi tirgotāji var izmantot negodīgas metodes, mēģinot atdarināt sabiedrībā pazīstamus ekspertus, tādējādi šādā maldinošā veidā palielinot patērētāja uzticēšanos konkrētā transportlīdzekļa pārdevējam un panākot, ka patērētājs veic tehniskā ziņā vai citādi neatbilstoša transportlīdzekļa iegādi.


Sižeta galvenais varonis atdarināja pieteicēja balsi, viņam raksturīgā stilā sarunājās pa telefonu, valkāja tādu pašu cepuri, kādu citos raidījumos valkājis pieteicējs. Sižetā redzamas pieteicēja biežāk lietotās frāzes, kā arī iekļauts fragments no raidījuma, kurā redzams un dzirdams pieteicējs.


Pieteicējs, nepiekrītot veidam, kādā viņa tēls tiek izmantots videosižetā, iebilda pret šāda sižeta veidošanu un izplatīšanu. Neskatoties uz to, sižets tika demonstrēts vairākās interneta vietnēs. Pieteicējs lūdza PTAC pārtraukt demonstrēt videosižetu, publiski atvainoties par reputācijas graušanu un atlīdzināt nemantisko kaitējumu. PTAC lūgumu noraidīja.


Pieteicējs vērsās tiesā, lūdzot atzīt PTAC rīcību par prettiesisku, uzlikt pienākumu atvainoties un samaksāt 2000 eiro par nemantisko kaitējumu.


Augstākā tiesa iepriekš minētajā Spriedumā norādīja, ka neskatoties uz to, ka ir stājies spēkā apgabaltiesas spriedums, ar kuru videosižeta publiskošanu atzīta par prettiesisku un uzlikts pienākums pārtraukt izmantot un izplatīt pieteicēja personas datus sižetā, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nav izņēmis videosižetu no saviem kontiem tīklos YouTube.com un Facebook.com. Tātad pretēji pieteicēja iebildumiem un pat pusotru gadu pēc sprieduma spēkā stāšanās iestāde nav rīkojusies, lai pārtrauktu pieteicēja tiesību aizskārumu, pārkāpuma ilgumam sasniedzot jau apmēram septiņus gadus. Minētais apstāklis ir ne tikai ņemams vērā, lemjot par kaitējuma esību un atbilstošu atlīdzinājumu, bet ir arī pamats Senātam pieņemt blakus lēmumu par sprieduma nepildīšanas faktu.


Augstākā tiesa arī tika norādījusi, ka pēc skaidra personas iebilduma tas jau ir iestādes pienākums – pienācīgi pamatot, ka tā tomēr drīkst pretēji personas gribai rīkoties pēc saviem ieskatiem.


Tāpat Augstākā tiesa secināja, ka apgabaltiesas apsvērumi ir pretrunā Vispārīgās datu aizsardzības regulas 82. panta 1. punktam. Kaitējuma atlīdzinājuma apmēra noteikšanā jāņem vērā tikai nodarītā kaitējuma smagums, un atlīdzinājuma apmēram ir jākalpo vienīgi kā kompensācijai par kaitējumu.


Ievērojot iepriekš minēto, Augstākā tiesa nosprieda, ka apgabaltiesas spriedums daļā par atlīdzinājumu ir balstīts uz nepareiziem tiesiskajiem apsvērumiem, un tas varēja novest pie nepareiza lietas izskatīšanas rezultāta, tādēļ spriedums šajā daļā ir atceļams. Mūsu birojs noteikti sekos līdzi šīs lietas attīstībai un informēsim Jūs par apgabaltiesas spriedumu.


Zvērināts advokāts Lauris Klagišs jau kopš 2009. gada paralēli ir arī sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, līdz ar to, ja Jums vai Jūsu uzņēmumam ir jautājumi saistībā ar datu aizsardzību vai nepieciešams sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, aicinām ar mums sazināties.


 

Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu
Par būtisku pārkāpumu simbolisks sods jeb ko darīt no AS “4finance” alkatības cietušajiem patērētāji
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 6. marts
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. februāris
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Latvijā nereti mēdz būt situācijas, ka uz īpašniekam piederošas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes, atrodas tam pašam īpašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas ēkas vai būves.
Mākslīgā intelekta attīstības likums
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. janvāris
Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām
Kriptovalūta un nodokļi
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 19. novembris
Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās liela daļa kriptovalūtas (it sevišķi Bitcoin) vērtība “uzlidoja debesīs”, sasniedzot vēsturiski jaunus rekordus. Pēc šādām ziņām par kriptovalūta sāka interesēties pat tie, kas pirms tam bija skeptiski noskaņoti pret šo ieguldījuma veidu. Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kādi nodokļi ir jāmaksā no darījumiem ar kriptovalūtu?
Par advokāta saziņas neaizskaramību
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 15. novembris
Šī gada 26. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) pasludināja spriedumu lietā Nr. C-432/23 F SCS un Ordre des avocats du barreau de Luxembourg pret Administration des contributions directes (“Spriedums”), kas skar nozīmīgus jautājumus par advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzību Eiropas Savienības tiesību kontekstā.
Vai VID prasības ir pamatotas
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 14. oktobris
Ņemot vērā mūsu biroja specializāciju nodokļu tiesībās, pie manis pēdējo nedēļu laikā ir vērsušies daudzi klienti, jo no VID ir saņēmuši šāda satura vēstules: “Sveicināti! Aicinām Jūs izvērtēt, vai esat pilnā apmērā deklarējis(-usi) visus ienākumus par 2022. un 2023. gadu.
Juridisko personu maksātnespējas nianses
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 20. septembris
Juridiskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi.
Vai jau šā gada rudenī ir gaidāms fizisko personu maksātnespējas vilnis
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 18. septembris
Pašlaik Civilprocesa likums nosaka, ka veicot ieturējumu no parādnieka darba samaksas, parādniekam ir jāsaglabā minimālā mēneša darba alga.
Vairāk ziņu
Share by: