Blog Layout

“Līvi” – uz skatuves vai preču zīmju datu bāzē?

2024. gada 4. septembris
  • Latvijas slavenākās rokgrupas “Līvi” dibinātājs, mūziķis un komponists Juris Pavītols šo sestdien, 24. augustā izplatījis gan paziņojumu presei, gan arī soctīklā “Facebook” informējis sabiedrību, ka ar Latvijas Patentu Reģistra Valdes 2024. gada 20. augusta lēmumu Nr. M 79 870 nosaukums “Līvi” ir reģistrēts kā preču zīme.


  • Protams, šis lēmums raisa dažādas emocionālas un juridiskas diskusijas un liek uzdot jautājumu, vai, ja uz skatuves kopā uzkāps Buķelis, Virga, Mucenieks un Kleins, vai tiešām viņi nedrīkstēs lietot nosaukumu “Līvi” bez Jura Pavītola piekrišanas?


  • Kaut arī minētais Patentu valdes lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams, tomēr triju mēnešu laikā pēc preču zīmes oficiālās publikācijas ieinteresētās personas var iesniegt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei iebilduma iesniegumu pret preču zīmes reģistrāciju.


  • Iebilduma iesniegumu var iesniegt jebkura persona, ja reģistrētā preču zīme neatbilst šā Preču zīmju likumam, vai ja preču zīmes reģistrācija atzīstama par spēkā neesošu.


  • Piemēram, iebildumus var iesniegt, ja šai preču zīmei nepiemīt atšķirtspēja (nosaukumu “Līvi” vēsturiski ir lietojuši dažādi izpildītāji, kuri tieši vai netieši ir Līvu dziesmu vai tekstu autori vai izpildītāji). Tāpat iebildumus var iesniegt, ja preču zīme maldina vai varētu maldināt patērētājus, vai ietver apzīmējumu ar augstu simbolisku vērtību. Turklāt preču zīmes reģistrāciju var atzīt par spēkā neesošu arī tad, ja reģistrācijas pieteikums iesniegts ar negodprātīgu nolūku.


  • Ja preču zīmes “Līvi” reģistrācijas nolūks ir bijis aizliegt Buķelim, Virgam, Muceniekam vai Kleinam uzstāties zem nosaukuma “Līvi”, tad pastāv iespēja, ka šādu reģistrāciju Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome varētu uztvert kā negodprātīgu.



  • Lai cienījamajiem māksliniekiem veicas juridiskajos strīdos, bet man, kā Līvu talanta cienītājam, gribētos, ka vārds “Līvi” nevis tiek norakts preču zīmju datu bāzē, bet gan lai uzvar Līvu lozungs “Līvi ir dzīvi”.
Uz VID telefoniski sniegtajām konsultācijām labāk nepaļauties
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 14. marts
Ļoti interesantus secinājumus izdarījusi Administratīvā apgabaltiesa savā Rīgā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023. Konkrētajā lietā ir strīds par to, vai VID amatpersonas telefoniska konsultācija pieteicējai radīja aizsargājamu tiesisko paļāvību.
Plāno ar IIN neaplikt ienākumu no kriptoaktīvu atsavināšanas
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 13. marts
Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.
Par būtisku pārkāpumu simbolisks sods jeb ko darīt no AS “4finance” alkatības cietušajiem patērētāji
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 6. marts
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. februāris
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 20. decembrī ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, vēlējos ar Jums padalīties.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Latvijā nereti mēdz būt situācijas, ka uz īpašniekam piederošas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes, atrodas tam pašam īpašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas ēkas vai būves.
Mākslīgā intelekta attīstības likums
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. janvāris
Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām
Kriptovalūta un nodokļi
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 19. novembris
Pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās liela daļa kriptovalūtas (it sevišķi Bitcoin) vērtība “uzlidoja debesīs”, sasniedzot vēsturiski jaunus rekordus. Pēc šādām ziņām par kriptovalūta sāka interesēties pat tie, kas pirms tam bija skeptiski noskaņoti pret šo ieguldījuma veidu. Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kādi nodokļi ir jāmaksā no darījumiem ar kriptovalūtu?
Par advokāta saziņas neaizskaramību
Autors Lauris Klagišs 2024. gada 15. novembris
Šī gada 26. septembrī Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk - EST) pasludināja spriedumu lietā Nr. C-432/23 F SCS un Ordre des avocats du barreau de Luxembourg pret Administration des contributions directes (“Spriedums”), kas skar nozīmīgus jautājumus par advokāta profesionālā noslēpuma aizsardzību Eiropas Savienības tiesību kontekstā.
Vairāk ziņu
Share by: