ArÄ« emociju ikona šŸ‘ var kalpot kā pierādÄ«jums.

2023. gada 21. augusts
  • Latvijas tiesas paliek arvien progresÄ«vākas (ne tikai viendzimuma pāra Ä£imenes attiecÄ«bu atzÄ«šanā, bet arÄ« mÅ«sdienÄ«gu saziņas veidu izvērtēšanā). Par vienu no progresÄ«vākajiem spriedumiem var uzskatÄ«t RÄ«gas apgabaltiesa 2023. gada 6. aprīļa spriedumu lietā Nr. C68346322 (turpmāk – Spriedums), kurš ir pieejams https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi/pdf/510190.pdf. Spriedums ir stājies spēkā, jo Augstākā tiesa ir atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedÄ«bu.


  • Konkrētajā lietā tika skatÄ«ta kāda darbinieka sÅ«dzÄ«ba par atlaišanu. Lietas izskatÄ«šanas laikā noskaidrots, ka valdes priekšsēdētājs darbiniekiem korporatÄ«vajā saziņas tÄ«klā Slack nosÅ«tÄ«jis ziņu, kurā norādÄ«ts: “Sveiki puiši, tātad veicam DS dienu uz vietas trešdien”. Uz minēto darbinieks apliecinājis ar apstiprinošu atbildi, kas izpaudās kā šŸ‘emocijzÄ«me. Lietā pastāvēja strÄ«ds par to, vai darbinieka atbilde šŸ‘ nozÄ«mēja rakstveida vienošanos saskaņā ar darba lÄ«gumu.


  • Tiesa uzskatÄ«ja, ka izskatāmajā lietā darba devēja ziņai pieliktā emocijzÄ«me šŸ‘ nozÄ«mēja vienošanos par darbu klātienē saskaņā ar darba lÄ«gumu. Tāpat tiesa uzskatÄ«ja, ka darbinieks ar emocijzÄ«mi šŸ‘ apstiprinājis tikšanos klātienē un tādējādi notikusi darba lÄ«gumā atrunātā rakstveida vienošanās.


  • Spriedumā tiesa atsaucas uz Civillikuma 1505. pantu, kurā norādÄ«ts, ka, “ja rodas šaubas par vārdu nozÄ«mi, jāievēro to jēgums un darÄ«juma dalÄ«bnieku skaidri izsacÄ«tais vai kā citādi izrādÄ«tais nodoms”. Šo atziņu tiesa pamato arÄ« ar Kembridžas vārdnÄ«cu, kurā šÄ« emocijzÄ«me šŸ‘ tiek interpretēta kā “kaut kā apstiprinājums”. No Sprieduma arÄ« izriet, ka prasÄ«tāja ieņemtais amats bijis tāds, ka viņš nav varējis nezināt, ko šÄ« emocijzÄ«me nozÄ«mē. Faktiski tiesa ir atzinusi, ka ikdienas biroju sarakstēs ierastā emocijzÄ«me šŸ‘var tikt interpretēta kā rakstiska vienošanās.


  • Jāpiebilst, ka šÄ gada jÅ«nijā arÄ« Kanādas tiesa secināja, ka šÄ« emocijzÄ«me var nozÄ«mēt lÄ«guma slēgšanu. Tiesa norādÄ«ja, ka emocijzÄ«mi šŸ‘ var uzskatÄ«t par derÄ«gu paraksta veidu un tā apzÄ«mē juridiski saistošu vienošanos. Tiesa arÄ« norādÄ«ja, ka emocijzÄ«mes ir netradicionāls veids, kā vienoties par kaut ko, taču atzina, ka emocijikona šŸ‘ atbilst diviem paraksta mērÄ·iem: apstiprināšanai un pieņemšanai. Viņš uzsvēra, ka arÄ« tiesām jāpielāgojas mainÄ«gajiem saziņas veidiem un emocijzÄ«mju izmantošanai ikdienā. Tāpēc tika nolemts, ka emocijzÄ«me šŸ‘ var kalpot arÄ« kā juridiskas vienošanās apzÄ«mējums.


  • Ņemot vērā minēto, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs aicina rÅ«pÄ«gi padomāt par komunikācijas saturu, jo laiki, kad vienošanās tika uzskatÄ«ta par noslēgtu tikai pēc abpusējas rakstiskas parakstÄ«šanas, ir senā pagātnē.


VienkārŔota kārtība SIA pamatkapitāla apmaksai ar kriptoaktīviem

Vienkāršota kārtÄ«ba SIA pamatkapitāla apmaksai ar kriptoaktÄ«viem

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 9. aprÄ«lis
Jau kādu laiku ir spēkā stājušies grozÄ«jumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmumiem kriptoaktÄ«vu ieguldÄ«šanu pamatkapitālā.
Par komercnoslēpuma atklāŔanu Valsts ieņēmumu dienestam

Par komercnoslēpuma atklāšanu Valsts ieņēmumu dienestam

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 4. aprÄ«lis
Uzņēmējiem regulāri ir jāapkopo un Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz dažādas atskaites un cita veida informācija, kā arÄ« pēc VID pieprasÄ«juma jāsniedz gan detalizēti paskaidrojumi, gan lÄ«gumi, gan cita komercnoslēpumu saturoša informācija un dokumenti.
Uz VID telefoniski sniegtajām konsultācijām labāk nepaļauties

Uz VID telefoniski sniegtajām konsultācijām labāk nepaļauties

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 14. marts
Ļoti interesantus secinājumus izdarījusi Administratīvā apgabaltiesa savā Rīgā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023. Konkrētajā lietā ir strīds par to, vai VID amatpersonas telefoniska konsultācija pieteicējai radīja aizsargājamu tiesisko paļāvību.
Plāno ar IIN neaplikt ienākumu no kriptoaktīvu atsavināŔanas

Plāno ar IIN neaplikt ienākumu no kriptoaktÄ«vu atsavināšanas

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 13. marts
Lai veicinātu kriptoaktÄ«vu tirgus attÄ«stÄ«bu Latvijā, Saeima pirmajā lasÄ«jumā ir atbalstÄ«jusi grozÄ«jumus iedzÄ«votāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrÄ«vot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gÅ«to ienākumu no publiskā apgrozÄ«bā esošu kriptoaktÄ«vu atsavināšanas.
Par bÅ«tisku pārkāpumu simbolisks sods jeb ko darÄ«t no AS ā€œ4financeā€ alkatÄ«bas cietuÅ”ajiem patērētāji

Par bÅ«tisku pārkāpumu simbolisks sods jeb ko darÄ«t no AS “4finance” alkatÄ«bas cietušajiem patērētājiem?

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 6. marts
Patērētāju tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošÄ laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistÄ«bām, jo datus ieguva tikai no viena kredÄ«tinformācijas biroja, nevis no visiem.

Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzÄ«ts par autortiesÄ«bu objektu un ienākumi apliekas ar nodokli

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 27. februāris
Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departaments savā 2024. gada 26. jÅ«lija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistÄ«to ienākumu gÅ«šanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalÄ«ties. Augstākā tiesa ir norādÄ«jusi, ka izpildoties noteiktām pazÄ«mēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzÄ«ta par saimniecisko darbÄ«bu, kuras rezultātā gÅ«tie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbÄ«bu raksturo vairākas pazÄ«mes: ekonomiskā bÅ«tÄ«ba, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlÄ«dzÄ«ba. Tas, vai konkrētajā gadÄ«jumā ir konstatējama saimnieciskā darbÄ«ba, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišÄ·i atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbÄ«bām un skatÄ«tāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlÄ«dzÄ«bu. PatstāvÄ«ga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlÄ«dzÄ«bas saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gÅ«t ienākumus. Uz saimnieciskās darbÄ«bas veikšanu norāda arÄ« personas profesionālā pieeja no skatÄ«tājiem saņemto maksājumu pārvaldÄ«bai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatÄ«tāju veiktos maksājumus, cenšas gÅ«t atlÄ«dzÄ«bu, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzÄ«ts par autortiesÄ«bu objektu. Izvērtējot, vai objekts atzÄ«stams par autortiesÄ«bu objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radÄ«jusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šÄ«s personas radošÄs darbÄ«bas jeb jaunrades rezultāts. ArÄ« videospēļu spēlēšanas video var tikt atzÄ«ts par autortiesÄ«bu objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radÄ«jusi fiziskā persona un tajos ieguldÄ«ta jaunrade. Ienākums no intelektuālā Ä«pašuma nodokļu tiesÄ«bu izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesÄ«bām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatÄ«tāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzÄ«t, ka minētie ienākumi gÅ«ti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesÄ«bu objektu statusam, ienākumi, kas gÅ«ti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā Ä«pašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitÄ«t izdevumus, kas saistÄ«ti ar autordarbu radÄ«šanu, lÄ«dz ar to, ja persona ir radÄ«jusi ar autortiesÄ«bām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gÅ«to ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesÄ«bās, lÄ«dz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstÄ«tajām vai citām tēmām, lÅ«gums ar mums sazināties.

Videosižeta publiskošanas kā prettiesiskas datu apstrādes gadÄ«juma vērtējums

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 19. februāris
Latvijas Republikas Senāta AdministratÄ«vo lietu departaments 2024. gada 20. decembrÄ« ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzÄ«bas speciālists, vēlējos ar Jums padalÄ«ties.

Tiesiskā regulējuma problemātika kriptovalūtu nozarē

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 19. februāris
Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalÅ«tas tirdzniecÄ«bā, bet arÄ« kripto-tiesÄ«bās, lÄ«dz ar to, veicot padziļinātu kriptovalÅ«tas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesÄ«bu robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamÄ«bas problēmas.

Vienkāršota ēku un bÅ«vju reÄ£istrācija zemesgrāmatā

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 19. februāris
Latvijā nereti mēdz bÅ«t situācijas, ka uz Ä«pašniekam piederošas un zemesgrāmatā reÄ£istrētas zemes, atrodas tam pašam Ä«pašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstÄ«tas ēkas vai bÅ«ves.
Mākslīgā intelekta attīstības likums

Mākslīgā intelekta attīstības likums

Autors Lauris Klagišs • 2025. gada 9. janvāris
Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām
Vairāk ziņu