Kam būs un kam nebūs jāiet karā?

2024. gada 4. marts
  • Ņemot vērā nepārtrauktos valstu līderu un militārpersonu paziņojumus, ka karš starp krieviju un NATO ir neizbēgams, sniegsim skaidrojumu par ļoti aktuālu tēmu - kam būs un kam nebūs jāiet karā. Šis skaidrojums neattiecas uz militārpersonām un zemessargiem, attiecībā uz kuriem diskusiju vai jautājumu nav.


  • Tātad saskaņā ar Mobilizācijas likumu https://likumi.lv/ta/id/63407-mobiliza...jas-likums vispārēja mobilizācija tiek izsludināta izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā, pakļaujot visus mobilizācijas resursus un izmantojot tos valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā. Latvijas pilsoņu — rezerves karavīru un rezervistu — iesaukšana aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā notiek saskaņā ar Militārā dienesta likumu https://likumi.lv/ta/id/63405-militara...sta-likums, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.


  • Kā iepriekš tika norādīts, tad mobilizācijas gadījumā aktīvajā dienestā tiek iesaukti rezervisti (Latvijas pilsoņi, kas ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē). Tomēr mobilizācijai nav pakļautas šādas personas:

1) Valsts prezidents un Valsts prezidenta kancelejas amatpersona;

2) Saeimas deputāts;

3) Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs un Saeimas Prezidija noteikta amatpersona;

4) Eiropas Parlamenta deputāts;

5) Eiropas Savienības komisārs;

6) Ministru kabineta loceklis;

7) ministrijas valsts sekretārs;

8) Valsts kancelejas direktors;
9) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;
10) Valsts kases pārvaldnieks;
11) tiesībsargs;
12) Latvijas Bankas prezidents, prezidenta vietnieks un padomes loceklis;
13) valsts kontrolieris un Valsts kontroles padomes loceklis;
14) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs un padomes loceklis;
15) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis;
16) Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes priekšsēdētājs un padomes loceklis;
17) Satversmes tiesas tiesnesis;
18) Augstākās tiesas tiesnesis;
19) apgabaltiesas tiesnesis;
20) rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis;
21) ģenerālprokurors un prokurors, kas norīkots darbam karatiesā;
22) advokāts, kas norīkots darbam karatiesā;
23) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbinieks;
24) valsts drošības iestādes amatpersona un darbinieks;
25) Latvijas Republikas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ārvalstīs darbinieks;
26) pašvaldības deputāts;
27) pašvaldības izpilddirektors;
28) pašvaldības policijas darbinieks;
29) ostas policijas darbinieks;
30) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersona un darbinieks.


  • Ministru kabinets atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura var lemt par mobilizācijas izņēmumu attiecināšanu uz citām valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām, darbiniekiem vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kas iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.


  • Saskaņā ar Militārā dienesta likumu, rezervistos ieskaita (un mobilizācijai pakļauj) visus Latvijas pilsoņus vīriešus (vecumā no 18 līdz 60 gadiem), kas ir derīgi militārajam dienestam. Sievietes, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu un ir derīgas militārajam dienestam, rezervistos ieskaita tikai tad, ja viņas izsaka šādu vēlmi. Un šī tiesību norma jau dod iespējas strīdēties un tiesāties gadījumā, ja persona, kura saskaņā ar pases datiem ir vīrietis, atsaucoties uz Stambulas konvencijā definēto jēdzienu “sociālais dzimums”, patiesībā jūtas kā sieviete.


  • Interesants ir fakts, ka nepilsoņus (kādi Latvijā ir ap 200 000) rezervistos neieskaita. Protams, tas nav godīgi, salīdzinot ar pilsoņiem, bet tai pašā laikā vismaz minimizētas situācijas, kad kāds Putina piekritējs pagriezīs ieroci pret saviem cīņu biedriem vai ziņos ienaidniekam par personāla un ieroču atrašanās vietām.


  • Daudziem interesē jautājums - vai ir tiesības atteikties no rezervista statusa un tikt noņemtam no militārā dienesta uzskaites? Nē, rezerves karavīros un rezervistos nevar ne “iestāties”, ne arī no tiem “izstāties”, kad pats to vēlas. Tajos ieskaita tikai noteiktu Latvijas pilsoņu grupu atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, kā arī noņem no uzskaites tikai konkrētos gadījumos.


  • Šeit rodas cits jautājums - kādos gadījumos rezervistus var noņemt no uzskaites? Atbilde ir vienkārša - atbilstoši Militārā dienesta likumam. Rezervistu no militārā dienesta uzskaites noņem, ja viņš ir sasniedzis noteikto maksimālo vecumu, veselības stāvokļa dēļ atzīts par nederīgu militārajam dienestam, viņu pieņem profesionālajā dienestā vai viņš iestājas Zemessardzē, ja viņš zaudē Latvijas pilsonību vai iestājas nāve. Pieļauju, kas visdiskutablākā pozīcija (par ko praksē var rasties dažādi tiesiski strīdi, kuru risināšanās būs nepieciešama advokātu iesaiste) šajā sarakstā ir veselības stāvoklis, jo sākoties karam, daudzi meklēs ārstus un centīsies pierādīt, ka veselības stāvokļa dēļ nav derīgi militārajam dienestam.


  • Militārās tiesības ir ļoti maz apskatītas, bet ārkārtīgi aktuālas tiesību nozarē, un mēs turpināsim informēt mūsu sekotājus par šo tēmu. Kādā no nākamajiem rakstiem pastāstīsim par mobilizācijai pakļauto mantu (īpašumu).


  • Ja Jums šī vai iepriekšējās tēmas ieinteresēja, mūsu Facebook profilam https://www.facebook.com/iadvokats, kā arī dalieties ar šo rakstu.
Vienkāršota kārtība SIA pamatkapitāla apmaksai ar kriptoaktīviem
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. aprīlis
Jau kādu laiku ir spēkā stājušies grozījumi Komerclikumā, kas atvieglo uzņēmumiem kriptoaktīvu ieguldīšanu pamatkapitālā.
Par komercnoslēpuma atklāšanu Valsts ieņēmumu dienestam
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 4. aprīlis
Uzņēmējiem regulāri ir jāapkopo un Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk – VID) jāiesniedz dažādas atskaites un cita veida informācija, kā arī pēc VID pieprasījuma jāsniedz gan detalizēti paskaidrojumi, gan līgumi, gan cita komercnoslēpumu saturoša informācija un dokumenti.
Uz VID telefoniski sniegtajām konsultācijām labāk nepaļauties
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 14. marts
Ļoti interesantus secinājumus izdarījusi Administratīvā apgabaltiesa savā Rīgā 2025. gada 3. februāra spriedumā lietā Nr. A420220023. Konkrētajā lietā ir strīds par to, vai VID amatpersonas telefoniska konsultācija pieteicējai radīja aizsargājamu tiesisko paļāvību.
Plāno ar IIN neaplikt ienākumu no kriptoaktīvu atsavināšanas
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 13. marts
Lai veicinātu kriptoaktīvu tirgus attīstību Latvijā, Saeima pirmajā lasījumā ir atbalstījusi grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā. Tie paredz no ienākuma nodokļa atbrīvot ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) gūto ienākumu no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas.
Par būtisku pārkāpumu simbolisks sods jeb ko darīt no AS “4finance” alkatības cietušajiem patērētāji
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 6. marts
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) beidzot ir konstatējis, ka AS “4finance” ilgstošā laika posmā ir veicis neatbilstošu patērētāju maksātspējas izvērtēšanu – nav ieguvis datus par patērētāju visām esošajām saistībām, jo datus ieguva tikai no viena kredītinformācijas biroja, nevis no visiem.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 27. februāris
Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā 2024. gada 26. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA 82/2024 (turpmāk – Spriedums) ir analizējis videospēļu spēlēšanu un ar to saistīto ienākumu gūšanas tiesiskās nianses, ar kurām vēlamies padalīties. Augstākā tiesa ir norādījusi, ka izpildoties noteiktām pazīmēm, videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošana un straumēšana var tikt atzīta par saimniecisko darbību, kuras rezultātā gūtie ienākumi ir apliekami ar nodokli. Saimniecisko darbību raksturo vairākas pazīmes: ekonomiskā būtība, regularitāte (sistemātiskums), apjoms un atlīdzība. Tas, vai konkrētajā gadījumā ir konstatējama saimnieciskā darbība, ir faktu novērtēšanas jautājums, kas katrā lietā ir jāvērtē atsevišķi atbilstoši lietas apstākļiem. Tieša saikne starp personas veiktajām darbībām un skatītāju veiktajiem maksājumiem ļauj secināt, ka videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidotājs personām sniedz pakalpojumu par atlīdzību. Patstāvīga un regulāra satura veidošana un straumēšana virtuālajā vidē apvienojumā ar atlīdzības saņemšanu norāda uz nepārprotamu nodomu gūt ienākumus. Uz saimnieciskās darbības veikšanu norāda arī personas profesionālā pieeja no skatītājiem saņemto maksājumu pārvaldībai un optimizācijai, izmantojot streamlabs.com piedāvātos produktus. Persona, kura ir izveidojusi strukturētu sistēmu, kā pieņemt skatītāju veiktos maksājumus, cenšas gūt atlīdzību, nevis saņemt dāvanas Civillikuma 1912. panta izpratnē. Videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu. Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade. Ienākums no intelektuālā īpašuma nodokļu tiesību izpratnē ietver jebkuru ienākumu, ko persona saņem kā kompensāciju par jebkurām autortiesībām vai par to izmantošanu. Tas, ka pastāv cēloniskais sakars starp videospēļu spēlēšanas video straumēšanu un skatītāju veiktajiem maksājumiem, ir pamats atzīt, ka minētie ienākumi gūti šo darbu izmantošanas rezultātā. Tādējādi, ja videospēļu spēlēšanas video atbilst autortiesību objektu statusam, ienākumi, kas gūti šo darbu izmantošanas rezultātā, apliekami ar nodokli kā ienākumi no intelektuālā īpašuma. Likumdevējs ir paredzējis iespēju autoriem atskaitīt izdevumus, kas saistīti ar autordarbu radīšanu, līdz ar to, ja persona ir radījusi ar autortiesībām aizsargājamus audiovizuālus darbus, pirms gūto ienākumu aplikšanas ar nodokli, ir pamats piemērot attaisnoto izdevumu normas. Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir 20 gadus ilga pieredze nodokļu tiesībās, līdz ar to, ja Jums rodas jautājumi par augstāk aprakstītajām vai citām tēmām, lūgums ar mums sazināties.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2024. gada 20. decembrī ir publiskojis spriedumu lietā SKA 256/2024, kurā ir paustas vairākas interesantas atziņas, ar kurām es, kā sertificēts personas datu aizsardzības speciālists, vēlējos ar Jums padalīties.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Zvērinātam advokātam Laurim Klagišam ir praktiska pieredze ne tikai kriptovalūtas tirdzniecībā, bet arī kripto-tiesībās, līdz ar to, veicot padziļinātu kriptovalūtas pasaules izpēti no tiesiskā viedokļa, esam konstatējuši daudzus tiesību robus, jeb tiesiskā regulējuma neesamības problēmas.
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 19. februāris
Latvijā nereti mēdz būt situācijas, ka uz īpašniekam piederošas un zemesgrāmatā reģistrētas zemes, atrodas tam pašam īpašniekam piederošas, bet zemesgrāmatā neierakstītas ēkas vai būves.
Mākslīgā intelekta attīstības likums
Autors Lauris Klagišs 2025. gada 9. janvāris
Likuma mērķis ir veidot mākslīgā intelekta tehnoloģiju ekosistēmu un noteikt tiesisko ietvaru sadarbībai starp publisko sektoru, privāto sektoru un augstskolām
Vairāk ziņu